Ritvars Suharevs

Rebeka Koha

Artūrs Plēsnieks

Artjoms Žerebkovs

Sergejs Lazovskis

FOTO MATERIĀLS VĒL NAV ATRASTS

Ivars Zdanovskis 

(dzimis 1965. gada 8. jūnijā Rīgā) ir bijušais latviešu svarcēlājs. Piedalījies 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kurās svara kategorijā līdz 94 kg izcīnīja 20. vietu. Ir trīskārtējs Latvijas čempions svarā līdz 99 kg (1994—1996). 

Dainis Zīlītis 

(dzimis 1969. gada 14. septembrī Saldū) ir bijušais latviešu svarcēlājs. Piedalījies 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, kurās svara kategorijā līdz 85 kg izcīnīja 15. vietu. D. Zīlītis ar svarcelšanu sāka nodarboties pie trenera Jāņa Andžāna. Viņš ir trīskārtējs Latvijas čempions svarā līdz 83 kg (1995, 1996, 1997). Trīsreiz piedalījies Eiropas čempionātā (1995, 1996, 1997), bet vienmēr palicis ārpus goda pjedestāla. 1998. gadā piedalījās pasaules čempionātā, bet palika bez rezultāta un izstājās.[1] Daiņa Zīlīša labākais rezultāts divcīņas summā ir 312 kg. Pēc sportista gaitu beigšanas bijis Latvijas Svarcelšanas klubu apvienības (tagadējās Latvijas Svarcelšanas federācijas) tiesnešu padomes priekšsēdētājs.

Pagaidām foto materiāls nav atrasts

Vladimirs Morozovs 

(dzimis 1968. gada 21. aprīlī Rīgā) ir bijušais Latvijas svarcēlājs, kurš 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs svara kategorijā līdz 56 kg izcīnīja 19. vietu. Vladimirs Morozovs sešas reizes kļuvis par Latvijas čempionu svarcelšanā — līdz 54 kg (1996), līdz 59 kg (1993, 1994, 1997) un līdz 62 kg (1998, 2000). Trīs reizes piedalījies Eiropas čempionātos un vienreiz Pasaules čempionātā. Eiropas meistarsacīkstēs Morozova augstākais rezultāts ir 7. vieta. Četrpadsmit gadus neviens nespēja labot V. Morozova 2000. gadā uzstādīto Latvijas rekordu svara kategorijā līdz 62 kg. To 2014. gadā paveica jaunais svarcelšanas talants Ritvars Suharevs. 

Pagaidām foto materiāls nav atrasts

Aleksandrs Žerebkovs

Raimonds Bergmanis

Kārlis Reinis Leilands

(dzimis 1895. gada 27. novembrī (pēc vecā stila — 15. novembrī), miris 1961. gada 12. decembrī) bija latviešu svarcēlājs.Dzimis Kazupes muižas (tagad Jaunbērzes pagasts) kalēja Kārļa un Otīlijas Leilandu ģimenē.Pārstāvējis sporta biedrību "Krauze". Piedalījies divās Olimpiskajās spēlēs (1924, 1928), startēja svara kategorijā virs 82,5 kg. 1924. gadā Parīzē pieccīņā (raušana ar vienu roku, grūšana ar vienu roku, spiešana ar divām rokām, raušana ar divām rokām, grūšana ar divām rokām) ieņēma 5. vietu ar kopsummā paceltiem 497,5 kg (77,5 — 87,5 — 100 — 100 — 132,5). Pēc četriem gadiem Amsterdamā viņš izcīnīja 4. vietu trīscīņā (spiešana, raušana, grūšana) ar 355 kg (110 — 105 — 140). Abās Olimpiskajās spēlēs tas bija Latvijas sportistu labākais sasniegums. 1922. gada Pasaules čempionātā izcīnīja sudraba medaļu smagsvariem. Piecas reizes uzvarējis Latvijas čempionātā (1920—1924). Otrā pasaules kara beigās devies uz Vāciju, pēc tam — ASV

Ernests Jānis Reihmanis

(dzimis 1900. gada 5. novembrī (pēc vecā stila — 23. oktobrī), miršanas dati nav zināmi) bija latviešu svarcēlājs. Dzimis Rīgā, fabrikas strādnieka Žano Reihmaņa un Rozālijas Bertas dzimušas Micis ģimenē. Pārstāvējis 1. Rīgas atlētu klubu. Trīskārtējs Latvijas meistars pussmagajā svarā (1924., 1925., 1927.g.). Pasaules čempionātā 1922. gadā — 4. vieta vieglajā svarā. Piedalījies olimpiskajās spēlēs 1924. gadā Parīzē — 15. vieta svara kategorijā līdz 82,5 kg (pieccīņā 430 kg).

Alberts Niklass Ozoliņš (īstajā vārdā Alberts Niklass Ozols)

(dzimis 1897. gada 10. maijā (pēc vecā stila — 27. aprīlī) (pēc pases datiem — 1896. gada 10. maijā), miris 1985. gada 28. februārī) bija latviešu svarcēlājs. Dzimis Trepes muižas (tagad Kūku pagasts) priekšstrādnieka Niklasa Ozola un viņa sievas Annužas dzimušas Zvirgds ģimenē. Pārstāvējis sporta biedrības "Krauze" un Rīgas Policijas darbinieku sporta klubs (RPDSK). Piedalījies olimpiskajās spēlēs 1924. gadā Parīzē pieccīņā (raušana ar vienu roku, grūšana ar vienu roku, spiešana ar divām rokām, raušana ar divām rokām, grūšana ar divām rokām), kur ieņēma pēdējo, 25. vietu, ar kopsummā paceltiem 340 kg. 1922. gada pasaules vicečempions vidējā svarā. 1933. gada Eiropas čempionātā 6. vieta vidējā svarā. 14 reizes bijis Latvijas meistars vidējā svarā (1922—1924, 1926-1928, 1930-1934, 1937, 1938) un pussmagajā svarā (1921). 1923. gadā Rīgā sasniedzis neoficiālus pasaules rekordus pusvieglajā svarā raušanā ar kreiso (75 kg) un labo roku (75 kg). 50 reižu labojis Latvijas rekordus. 1928. gadā precējies ar Irmgardi dzimušu Plāts. Šķīries 1932. gadā. 1936. gadā precējies otrreiz ar Elizabeti dzimušu Asars. Dēls — Margots Ozoliņš (1944—2011). Pēc karjeras beigām treneris un vissavienības kategorijas tiesnesis.

Johans Ērihs Rauska

(dzimis 1899. gada 27. maijā (pēc vecā stila — 15. maijā), miris 1981. gada 14. janvārī) bija latviešu svarcēlājs.

Dzimis Rīgā, ratnieka Pētera Rauska un Katrīnas Elizabetes dzimušas Lindra ģimenē. Pārstāvējis sporta biedrību "Krauze". Četrkārtējs Latvijas meistars vieglajā (1921, 1923, 1924) un vidējā (1925) svarā. Piedalījies olimpiskajās spēlēs 1924. gadā Parīzē — 21. vieta svara kategorijā līdz 67,5 kg (pieccīņā 325 kg).